- Kā uzzināt, vai tas ir divertikulīts
- Kā ārstēt
- Kā izvairīties
- Iespējamās komplikācijas
- 1. Asiņošana
- 2. Abscess
- 3. Fistula
- 4. Urbšana
- 5. Zarnu aizsprostojums
Akūts divertikulīts ir divertikulas, kas ir mazas krokas vai maisiņi, iekaisums un infekcija, kas parādās uz zarnu sienām, īpaši resnās zarnas pēdējā daļā.
Šīs divertikulas parasti parādās pieaugušajiem, kas vecāki par 40 gadiem, un neizraisa simptomus, un šo stāvokli sauc par divertikulozi. Biežāk tas sastopams arī cilvēkiem, kuri ievēro diētu ar zemu šķiedrvielu saturu vai kuri cieš no hroniskiem aizcietējumiem. Uzziniet, kādi ir divertikulozes cēloņi un simptomi.
Tomēr, kad diverticula kļūst iekaisusi, var rasties tādi simptomi kā sāpes vēderā, it īpaši kreisajā apakšējā pusē, slikta dūša, vemšana, drudzis, aizcietējumi vai caureja, un šajos gadījumos jums nekavējoties jādodas uz neatliekamās palīdzības numuru ārstēšanai. un izvairieties no tādām komplikācijām kā zarnu perforācija un organisma infekcija, kas var būt bīstama dzīvībai.
Kā uzzināt, vai tas ir divertikulīts
Simptomi, kas var brīdināt par akūtu divertikulīta lēkmi, ir šādi:
- Sāpes vēderā, it īpaši kreisajā apakšējā pusē, kas var būt nemainīgas un saglabāties vairākas dienas; Caureja vai aizcietējumi; Jutīgums vēdera kreisajā pusē; Slikta dūša un vemšana; Drudzis un drebuļi.
Simptomu intensitāte mainās atkarībā no iekaisuma smaguma, kas, ja tas ir viegls, var palikt nepamanīts. Tomēr šo simptomu klātbūtnē ir svarīgi doties uz neatliekamās palīdzības numuru, kur ārsts novērtē simptomus un, ja nepieciešams, veic vēdera dobuma ultraskaņas vai tomogrāfijas izmeklējumus un asins analīzes, kas atklāj iekaisumu un infekciju zarnās.
Kā ārstēt
Divertikulīta ārstēšanu vada gastroenterologs vai ģimenes ārsts, un to veic ar:
- Antibiotiku, piemēram, Ciprofloxacino un Metronidazole, lietošana infekcijas kontrolei apmēram 10 dienas; Pretsāpju līdzekļu, piemēram, Paracetamola vai pretiekaisuma līdzekļu, piemēram, Ibuprofēna, lietošana, piemēram, diskomforta samazināšanai vēderā; Rūpējoties par uzturu, kurai pirmajās 3 dienās vajadzētu būt tukšā dūšā vai šķidrā veidā, un tikai pēc tam pakāpeniski pievienojiet cietus ēdienus, lai nepalielinātu spiedienu zarnās. Uzziniet, ko divertikulīta krīzes laikā jūs varat un ko nevarat ēst.
Tā kā divertikula iekaisums un simptomi mazinās, pacientam ikdienas ēdienreizēs jāievieš ar šķiedrvielām bagāti pārtikas produkti, piemēram, svaigi augļi un dārzeņi vai veseli graudi, lai novērstu diverticula atkārtotu iekaisumu.
Kad cilvēks spēj labi ievērot vadlīnijas un kad stāvoklis ir viegls, šo ārstēšanu var veikt mājās, tomēr sarežģīta akūta divertikulīta gadījumā ir svarīgi atrasties slimnīcā, lai veiktu zāles vēnā un novērtētu operācijas iespēju..
Iekaisuma ķirurģiskai ārstēšanai var veikt punkciju, lai iztukšotu strutas, vai operāciju, lai noņemtu bojāto zarnu daļu. Skatiet sīkāku informāciju par divertikulīta ārstēšanas un ķirurģijas iespējām.
Kā izvairīties
Lai novērstu divertikula veidošanos resnajā zarnā vai novērstu jaunus divertikulīta uzbrukumus, ir svarīgi ievērot diētu, kas bagāta ar šķiedrvielām, jo tie stimulē zarnu darbību un tīrīšanu, kā arī novērš tā sienu vājināšanos un jaunu kroku veidošanos.
Lai laba zarnu darbība darbotos, ir arī ļoti svarīgi visu dienu dzert daudz šķidruma, kas ir vidēji 2 litri ūdens, papildus lēnām ēdot un labi košļājot pirms norīšanas. Šeit aprakstīts, kā ēst diētu ar augstu šķiedrvielu saturu, lai regulētu zarnu darbību.
Skatieties arī citus dietologa padomus par pareizu uzturu divertikulīta ārstēšanas laikā un pēc tam, lai novērstu jaunas krīzes un uzlabotu zarnu darbību:
Iespējamās komplikācijas
Akūtā divertikulīta attēlā zarnu iekaisums var izraisīt komplikācijas, kas parasti notiek, ja ārstēšanas sākšana prasa pārāk ilgu laiku vai ja tā tiek veikta nepareizi. Galvenie no tiem ir:
1. Asiņošana
Asiņošana vai asiņošana no zarnām var notikt pat bez divertikulu iekaisuma, ko sauc par divertikulāru asiņošanu, un parasti tas izpaužas ar asiņu klātbūtni izkārnījumos.
Ko darīt: asiņošanas vietas noteikšanu un ārstēšanu parasti veic ar kolonoskopiju. Ļoti smagas asiņošanas gadījumā var būt nepieciešamas sarežģītākas procedūras, piemēram, angiogrāfija vai pat operācija.
2. Abscess
Abscess ir strutaina šķidruma uzkrāšanās, kas veidojas infekcijas un audu iekaisuma gadījumā un rada daudz sāpju un drudzi.
Ko darīt: lai ārstētu abscesu, ir svarīgi lietot antibiotikas, piemēram, Ciprofloxacino un Metronidazolu, piemēram, izrakstījis ārsts, un dažos gadījumos var būt nepieciešams izvadīt inficēto šķidrumu.
3. Fistula
Fistulas ir saziņa starp zarnu un citiem orgāniem, kas rodas iekaisuma un čūlu veidošanās dēļ uz sienām. Daži simptomi ir sāpes vēderā un fekāliju klātbūtne urīnā vai, piemēram, izvadīta caur maksts.
Ko darīt: zarnu fistulas ārstēšanu veic koloproktologs, parasti ar īpašām ķirurģiskām procedūrām, lai koriģētu saziņu atkarībā no atrašanās vietas un lieluma.
4. Urbšana
Perforācija ir nopietna divertikulīta komplikācija, kas rodas progresējošos gadījumos vai nav pareizi ārstēta un kas izraisa intensīvu vēdera dobuma iekaisumu izkārnījumu dēļ, kas var piesārņot šo reģionu.
Ko darīt: Parasti tiek veikta operācija, lai labotu vai noņemtu zarnu iekaisušo daļu.
5. Zarnu aizsprostojums
Zarnu aizsprostojums ir arī nopietna divertikulīta komplikācija, ko izraisa intensīvs iekaisums, kas novērš šķidrumu un fekāliju caur zarnu, kas izraisa vēdera uzpūšanos, vēdera krampjus un vemšanu.
Ko darīt: ja tā ir daļēja obstrukcija, ārstēšanu var veikt ar medikamentiem un badošanos uz noteiktu laiku, tomēr nopietnākos obstrukcijās parasti tiek veikta ķirurģiska procedūra, lai labotu izmaiņas.
