- 1. Lupus
- 2. Sklerodermija
- 3. Sjogrena sindroms
- 4. Dermatomiozīts
- Kā apstiprināt diagnozi
- Kā ārstēt kolagenozi
- Kāpēc tas notiek?
Kolagēnozi, ko sauc arī par kolagēna slimību, raksturo autoimūno un iekaisuma slimību grupa, kas bojā ķermeņa saistaudus, kas ir šķiedras, piemēram, kolagēns, veidoti audi un ir atbildīga par tādām funkcijām kā piepildīšana atstarpes starp orgāniem, sniedz atbalstu, papildus palīdzot ķermeņa aizsardzībā.
Kolagēnozes izraisītās izmaiņas var ietekmēt dažādus ķermeņa orgānus un sistēmas, piemēram, ādu, plaušas, asinsvadus un limfātiskos audus, un rada galvenokārt dermatoloģiskas un reimatoloģiskas pazīmes un simptomus, kas ietver locītavu sāpes, ādas bojājumus, izmaiņas asinsrite vai sausa mute un acis.
Dažas no galvenajām kolagenozēm ir tādas slimības kā:
1. Lupus
Tā ir galvenā autoimūna slimība, kas autoantivielu darbības dēļ izraisa orgānu un šūnu bojājumus, un biežāk sastopama jaunām sievietēm, lai arī tā var rasties ikvienam. Tās cēlonis vēl nav pilnībā zināms, un šī slimība parasti attīstās lēni un nepārtraukti ar simptomiem, kas var būt viegli vai smagi, kas katram cilvēkam ir atšķirīgi.
Pazīmes un simptomi: sarkanā vilkēde var izraisīt visdažādākās klīniskās izpausmes, sākot ar lokalizāciju un izplatīšanos visā ķermenī, ieskaitot ādas plankumus, čūlas mutē, artrītu, nieru izmaiņas, asins slimības, plaušu un sirds iekaisumu.
Uzziniet vairāk par to, kas tas ir un kā identificēt vilkēdi.
2. Sklerodermija
Tā ir slimība, kas izraisa kolagēna šķiedru uzkrāšanos organismā, kuras cēlonis joprojām nav zināms, un galvenokārt ietekmē ādu un locītavas, kā arī var ietekmēt asinsriti un citus iekšējos orgānus, piemēram, plaušas, sirdi, nieres un kuņģa-zarnu traktu.
Pazīmes un simptomi: parasti notiek ādas sabiezēšana, kas kļūst stingrāka, mirdzošāka un ar asinsrites grūtībām, kas lēnām un nepārtraukti pasliktinās. Nokļūstot iekšējos orgānos, tā izkliedētajā veidā, piemēram, papildus traucētām sirds un nieru funkcijām, tas var izraisīt elpošanas grūtības, gremošanas izmaiņas.
Labāk izprotiet galveno sklerodermijas veidu simptomus un to, kā to ārstēt.
3. Sjogrena sindroms
Tas ir vēl viens autoimūnas slimības veids, kam raksturīga aizsardzības šūnu infiltrācija ķermeņa dziedzeros, kas kavē sekrēcijas veidošanos ar piena dziedzeru un siekalu dziedzeriem. Šī slimība ir biežāk sastopama pusmūža sievietēm, bet tā var rasties ikvienai personai un var parādīties atsevišķi vai kopā ar tādām slimībām kā, piemēram, reimatoīdais artrīts, sarkanā vilkēde, sklerodermija, vaskulīts vai hepatīts.
Pazīmes un simptomi: sausa mute un acis ir galvenie simptomi, kas var lēnām un pakāpeniski pasliktināties, izraisot apsārtumu, dedzināšanu un smilšu sajūtu acīs vai apgrūtinātu rīšanu, runāšanu, pastiprinātu zobu samazinājumu un dedzinošu sajūtu mutē.. Simptomi citās ķermeņa daļās ir daudz retāki, bet tie var būt, piemēram, nogurums, drudzis un locītavu un muskuļu sāpes.
Labāk izprotiet, kā identificēt un diagnosticēt Sjogrena sindromu.
4. Dermatomiozīts
Tas ir arī autoimūnas slimības veids, kas uzbrūk un kompromitē muskuļus un ādu. Kad tas ietekmē tikai muskuļus, to var dēvēt arī par polimiozītu. Tās cēlonis nav zināms un var rasties jebkura vecuma cilvēkiem.
Pazīmes un simptomi: parasti ir muskuļu vājums, biežāk sastopams stumbrā, kas kavē roku un iegurņa kustības, piemēram, matu ķemmēšana vai sēdēšana / stāvēšana. Tomēr var sasniegt jebkuru muskuli, kas rada apgrūtinātu rīšanu, kakla pārvietošanu, staigāšanu vai elpošanu, piemēram. Ādas bojājumos ietilpst sarkanīgi vai purpursarkani plankumi un zvīņošanās, kas līdz ar sauli var pasliktināties.
Uzziniet vairāk informācijas par dermatomiozīta identificēšanu un ārstēšanu.
Kā apstiprināt diagnozi
Lai diagnosticētu kolagenozi, papildus klīniskajam novērtējumam ārsts var pasūtīt asins analīzes, lai noteiktu iekaisumu un antivielas, kas atrodas šajās slimībās, piemēram, FAN, Mi-2, SRP, Jo-1, Ro / SS-A vai La / SS- B, piemēram. Var būt nepieciešama arī biopsija vai iekaisušo audu analīze.
Kā ārstēt kolagenozi
Kolagēna slimības, kā arī jebkuras autoimūnas slimības ārstēšana ir atkarīga no tās veida un smaguma pakāpes, un tā jāvadās reimatologam vai dermatologam. Parasti tas ietver kortikosteroīdu, piemēram, Prednizona vai Prednizolona, lietošanu papildus citiem spēcīgākiem imūnsupresantiem vai imunitāti regulējošiem līdzekļiem, piemēram, azatioprīnu, metotreksātu, ciklosporīnu vai rituksimabu, piemēram, kā veidu, kā kontrolēt imunitāti un mazināt tās ietekmi uz ķermeni.
Turklāt daži pasākumi, piemēram, aizsardzība pret sauli ādas bojājumu novēršanai un acu pilieni vai mākslīgas siekalas acu un mutes sausuma mazināšanai, var būt alternatīvas simptomu mazināšanai.
Kolagēnozi nevar izārstēt, tomēr zinātne ir centusies attīstīt modernākas terapijas, balstoties uz imunitātes kontroli ar imūnterapiju, lai šīs slimības varētu efektīvāk kontrolēt.
Kāpēc tas notiek?
Joprojām nav skaidra iemesla autoimūno slimību grupas izveidošanai, kas izraisa kolagenozi. Lai gan tie ir saistīti ar nepareizu un pārmērīgu imūnsistēmas aktivizēšanu, nav precīzi zināms, kas izraisa šo situāciju.
Ļoti iespējams, ka pastāv ģenētiski un pat vides mehānismi, piemēram, dzīvesveids un ēšanas paradumi, kā šo slimību cēlonis, tomēr zinātnei joprojām ir labāk jānosaka šīs aizdomas, veicot turpmākus pētījumus.
